Otrais tematisko lekciju cikls - tēzes

Integrated Planning and Partnership Model for Brownfield Regeneration | www.balticurbanlab.eu
Otrais tematisko lekciju cikls
`Ilgtspējīga un innovatīva pilsētvides attīstība`




Otrais tematisko lekciju cikls "Ilgtspējīga un innovatīva pilsētvides attīstība" notika š.g. 10. novembrī, plkst. 10:00, RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O 6 (303. telpā).

2.kolekvija tēzes:


Otro tematisko lekciju ciklu atklāja RISEBA Arhitektūras programmas direktors Jānis Dripe, atzīmējot to, ka jauni domājoši cilvēki pagājušā pavasarī iedibināja jēdzienu “zināšanu jūdze” jeb angliski “knowledge mile”. Arī šajā projektā trīs skolas – Rīgas tehniskā universitāte, RISEBA un Latvijas universitāte - veido skaistu zināšanu trīsstūri, kas ļauj ar mūsu zināšanām iet ārā no ierastā rāmja un padomāt plašāk par plānošanu. Prieks, ka sadarbība ar pilsētu trijām augstskolām ir izveidojusies patiesa un vajadzīga.

PAR SALĀM...ILGTSPĒJĪGI ŪDENSMALU RISINĀJUMI
Pr. Doc. Mg. Arch. Egons Bērziņš/RTU AF/


Egons Bērziņš atzīmē, ka centrālā telpa, ko esam ieguvuši mantojumā jeb substance, kas ir izveidojusi vietu, kur cilvēki apmetušies uz dzīvi, ir pilsētas. Ir divas reāli garantētas publiskās telpas – ūdens un ar sarkano līniju iezīmētie pārvietošanās koridori un to savstarpējā mijiedarbība. Rīga ir attīstījusies uz ūdens rēķina kā lielākā daļa pilsētu pasaulē.


Ir jāapzinās sava loģika - lai Daugava ātrāk tecētu 18.-19. gadsimtā apmēram 6 salas tika savienotas vienā sistēmā. Rīgas pilsētas ūdeņi jebkurā kartogrāfiskajā materiālā parādās kā aizsargjoslas ūdens objektam, kas ietver 10% ūdens klātbūtni šajā teritorijā. Ko mēs saprotam ar ūdens telpu. E.Bērziņš atzīmē, ka tā ir ūdenim piekrītoša teritorija, kas ir krietni lielāka nekā tas ir atspoguļots topogrāfiskajās kartēs. Ūdens ir vides un  dzīvības radītājs.


Divu publisko telpu pārklāšana – “void”, starp to, ko arhitekti zīmē (konkrēti kvadrātmetri) un to, kas ir reālā publiskā telpa un to, kas varētu būt. Izvēles brīvība publiskajā telpā un tās lietošanā ir būtiskākais, ko nosaka kultūras tradīcijas un mūsu pašu rīcība publiskajā telpā. Pilsētvide pie ūdens gan mākslinieciski, gan gaumes līmenī rada fantastiskas iespējas.


Kobronskanste.. uz šodienu reālas nocietinajumu sistēmas atliekas tur, kur šobrīd ir iebetonēta plātne jaunam nākotnes LU kampusa objektam..

Pēc statistikas, Rīgā  ir 17% ūdens, patiesībā ir 30% ūdens pilsētā.
Mūkusalas teritorijā, kura atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, lielakā daļa ūdensmalu ir pašvaldības rokās, kas nozīmē, ka planotājiem ir brīvākas rokas.
Līdz šim labākais Rīgas attīstības plāns bija izstrādāts A.Rozes vadībā, kurā vērojama skaidra līmeņu sistēma, kur zilās un zaļās stuktūras nolasās ļoti pārliecinoši.


E.Bērziņš iesaka lietot “Google earth” kā instrumentu, lai samazinātu to attēlu kopumu, kuru radam, dzirdot kādu tekstu.


KULTŪRA ĒD STRATĒĢIJU BROKASTĪS JEB ILGTSPĒJĪGA PILSĒTAS ATTĪSTĪBA
PhD kandidāts (Kembridžas universitāte), antropologs Viesturs Celmiņš  /RISEBA FAD/

Viesturs Celmiņš atzīmē, ka strādājot pilsētplānošanā, mēģina pievienot tai humāno, cilvēcīgo faktoru.


Runājot par Mūkusalas attīstību, ir jāraugās 10 gadus uz priekšu, lai spētu atrisināt tās problēmas, kuras ir pārņēmušas pilsētu, kāpēc šī teritorija neplaukst un nezeļ, ņemot vēra to, cik tuvu šī teritorija atrodas pilsētas centram.
Ir daudzas definīcijas par ilgtspējīgo urbānismu. Ilgspējīgais urbānisms – mazināt pilsētvides attīstības radītos postījumus, izmantojot vietējos resursus, resp., jāmēģina dzīvot kompaktāk, atstājot vietējos resursus nākamajām paaudzēm.


“Triple zero” – nulle izmešu no automašīnām, nulle fosilās enerģijas izmantojot citas enerģijas (vējš, ūdens, u.c.), nulle atkritumu. Šie trīs aspekti (fundamentāli jautājumi) padara vienu vidi par ilgtspējīgu, citu nē.. Jautājums, vai Mūkusalas teritorija turpmākajos 10-15 gados spēs šos jautājumus kā urbāna vide atrisināt.


Pēc 2016. gada statistikas 57% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Īpaši lielajās, 10 miljonu pilsētas pēdējos gados burtiski “uzsprāgušas”, pretēji tam kā tas notiek viduslaiku pilsētās. Šāda urbanizācija nav ilgtspējīga, tā ir strauja, nevar absorbēt cilvēku skaitu. Realitāte ir tāda, ka 2010.gadā katrs trešais pasaules iedzīvotājs dzīvoja graustos (“slum”), 2030.gadā viens no diviem iedzīvotājiem dzīvos graustos, bet 2050.gadā vairāk cilvēku dzīvos graustu pilsētas nevis, piemēram, Parīzē, Briselē, Berlīnē,  u.tml.. Urbānisms pasaulē savā būtībā mainās, mēs kļūstam par minoritāti, bāzējoties uz viduslaiku pilsētām.


Risinājumi.. Modulāri mājokļi, lētāki un ātrāk realizējami mājokļi, ir viens no veidiem kā var runāt par mājokļu jautājumu. Ja ir pārapdzīvotība, graustu mājokļi tiek veidoti no skārda vai atkritumos atrastiem materiāliem. Daudzi biroji pasaulē šodien strādā pie modulāro mājokļu risinājumiem, lai iegūtu ātri uzbūvējamas/izjaucamas ēkas izmantojot vietējos materiālus, īpaši klimata pārmaiņu kontekstā (plūdi, pārkaršana, zemestrīces, u.c.).


Polarizācija.. Autors Ričards Florida pirms gadiem astoņiem nāca klajā ar pārdomām par radošo šķiru un radošo pilsētu. Viņš ir uzrakstījis grāmatu par nevienlīdzību. Tas, kas nosaka pilsētas nākotni ir strauja nevienlīdzība, kas izpaužas arī pilsētas vidē. Nevienlīdzība izpaužas pilsētvidē, kur pieaug izmaksas cilvēka uzturēšanai, izskološanai, nodarbinātībai. Tas ir jautājums par kuru mums ir jādomā - kādu vidi radām ievērojot šīs problēmas jeb kā arhitektūra atbild uz šiem izaicinājumiem.


“Urban sprawl” jeb pilsētas izplešanās, kas Latvijā ir noklusēta tēma, bet Rīgā būtu par šo jautājumu jārunā, kāpēc nekļūstam kompaktāki. Automatizācija pieaug, arvien vairāk cilvēku dzīvo piepilsētā, arvien vairāk tiek būvētas platākas ielas, pieaug autostāvvietas – zem zemes, vairākos stāvo.. tā nav ilgtspējīga vide.. pilsētas iedzīvotājiem ir jāiznes uz sevi visus autoizmešus, troksni, aizbūvētās zaļās teritorijas.. Tas ir visneilgtspējīgākais veids uz kādu iet..


Kāda ir atbilde.. ir daudz dzirdēts par viedpilsētam, ka automatizācija atvieglos pilsētas nākotni.. tas ir ļoti tuvredzīgs un nepilnīgs redzējums.. piemēram, Sienna Italijā ir viedpilsēta 1.0, kas padara pilsētu dzīvojamu, saistošu, magnētisku cilvēces vēsturē, kura ir pievilcīga publiskā ārtelpa, cilvēcisks mērogs un jaukta tipa apbūve – 1 st. pakalpojumi, 2. st. administrācija, 3.st. dzīvokļi. Pilsēta ar publisko ārtelpu, kurā cilvēki grib uzkavēties un viens otru vērot. Šī drīzāk ir atbilde uz automatizāciju un izkliedētu apbūvi kā Daugavgrīvas ielā.


Kompakta apbūve ir vēl viens princips/veids - mājas atrodas turpat, kur ir bērnudārzs, skolas un apdzīvojamā teritorija.


Jaukta apbūve - ekonomika iet uz augšu, jo cilvēki strādā tur, kur dzīvo, patērē tur, kur dzīvo, izveidota transporta infrastruktūra, optimāla un patīkama vide velosipēdistiem.


Pasaules pilsētu vidū ir izveidojusies sacensība par vislabāko, vispatīkamāko dzīvojamo vidi. Pilsētas pazaudējot savus iedzīvotājus, zaudē arī ienākumus. Piemēram, Kopenhāgenā, lai risinātu cilvēku interesi dzīvot ārpus pilsētas, Bjarka Ingels birojs izveidoja tipisko “suburb” (amerikāņu sapni) pilsētas vidē – mazliet ūdens, mazliet zaļumi (dārziņš) un privātums (300 mājsaimniecības), piepilsētas tipoloģija pilsētvidē, t.sk., autostāvvietas, tādā veidā gravitē cilvēkus dzīvot ārpus pilsētas.


Zilie/zaļie tīkli ir trešā atbilde kāpēc lai pilsēta būtu kompakta un pievilcīga. Bez ūdensmalām pilsēta nav iedomājama, kāpēc lai tā būtu aktuāla un saistoša. Sociālie pakalpojumi – līdz ko mēs redzam, ka pilsētvidē mājsaimniecības ar bērniem kļūst par kodolu. Melburna jautājumā par “top destination” jeb “top of mind” vietu, kur dzīvot, pateikusi, ka mums būs labākie bērnu dārzi, mums būs labākās skolas. Cilvēki seko skolām nevis cilvēki seko darbam. Lai bērni konkurētu nākotnes ekonomikā, viņiem ir jāmācās, tāpēc iedzīvotāji seko skolām. Tas ir Melburnas ieskats un tieši sociālajos pakalpojumos ieguldījums ir vislielākais. Mājsaimniecība jeb nukleārā ģimene ir pilsētas kodols.


Šie ir būtiskākie aspekti, kas patur cilvēku pilsētā:
-    sociālie pakalpojumi,
-    zilā/zaļā publiskās ārtelpas struktūra,
-    vitālas atpūtas/kultūras piedāvājums.

Vēl viens izaicinājums – sarūkošās pilsētas, tādas Eiropā ir vairāk kā 50%. Pilsētu sarukšana ir nākošo 10-15 gadu izaicinājums ar kuru jāstrādā. 80% nodarbinātība ir pilsētās, cilvēki reģionos turpina tiekties uz pilsētām. Sarūkošu pilsētu kontekstā arī mēs domājam par “pusslodzes” pilsētām, jo arī lauksaimniecības teritorijas mūsdienās mainās. Piemēram, Mārupē un Ķekavā ir divreiz vairāk darba kā Rezeknē/Ventspilī kopā ņemot. Atbilde - sadarbība un elastīgums, puslodzes pilsētas un pakalpojumi.


Mums ir četri vai pieci nopietni izaicinājumi ilgtspējīgai pilsētai, piemēram, humāns mērogs, gājējiem draudzīgs, publiskais transports, kompakta apbūve, jaukta apbūve.


Otra atbilde viedpilsētai ir Mobilitāte (A.S.E.S) - inženieri, kas mūsdienu pilsētplānošanā kļuvuši īpaši nozīmīgi (Automatizēta, Savienota, Elektriska, Dalīta). Inteliģents transports runā par to, ka arvien vairāk pilsētā ir sensori jeb mašīnas ar “čipiem” (jeb “čipi” uz riteņiem), radot mazāk sastrēgumus, mazāk cietušo negadījumos.


Viedpilsēta 2.0 ir tikai tik efektīva, cik tā ir viedpilsēta 1.0
Automātiskie mobiļi ir tikai daļa atbildes no mūsdienīgas ilgtspējīgas attīstības. Tas, ka Jūs ēdat stratēgiju brokastīs, tas nav atrisinājums.. automātiskais intelekts pilsētas neveidos.. pilsētas mums pašiem ir jāplāno.
Datu plūdi: Izaicinājums, viss notiek vienlaicīgi.


Saskaņā ar 2016. Forbes datiem tiek izmantoti 0,5% no datiem, kuri mums ir pieejami.
Plānot pilsētu šajos “datu plūdos” ir ļoti liels izaicinājums. Sabiedrībai ir jābūt elastīgai savā domāšanā, lai ļautu arhitektam elpot un domāt. Nākotne nav noformulēta, ir jāatstāj vieta rocībai un plānošanai, kas ir labs princips nākotnes pilsētplānošanā.


FITOREMEDIĀCIJA DEGRADĒTO TERITORIJU ATTĪSTĪBAS INSTRUMENTS
Ainavu arhitekte Ilze Rukšāne / SIA `apdALPS /

no grieķu val.: φυτο (phyto)–augs
no latīņu val.remedium–līdzeklis, zāles, dziedniecisks līdzeklis, balansa atjaunošana


Daba mūs ļoti mīl un dara visu, lai mums būtu labāk. Tas, ko dara Fitoremidiācija – atjauno balansu. Pilsētā, kurā ir vairāk koku, ir vieglāk atjaunoties, t.s., no slimībām.


Mūkusala ir ļoti piesārņota rūpnieciska teritorija, taču pasaules prakse ir pierādījusi, ka augi spēj attīrīt vidi.


Veicot Kīleveina grāvja ķīmisko analīzi, acīmredzot tajās mēs atradīsim visu Mendeļejeva tabulu vai vēl vairāk. Pirmais piemērs, ja aizaug ezeri, ūdensteces ar niedrēm, tas parāda to, ka ūdens ir dzīvs. Tur ir paaugstināts slāpekļa un fosfora daudzums, kas lielākoties nāk no lauksaimniecības, kas nācis no gruntsūdeņiem ilgu gadu laikā. Niedres palīdz dabīgi ūdenim attīrīties.

Skatoties plašāk, ir daudzas augu sabiedrības, kuras veic dažādus procesus. Augos procesi notiek gan sakņu sistēmā, gan virszemē – lapotnē. Runājot par Fitoremediāciju, tad ir seši procesi:
-    Fitodegradācija – fermenti piesārņojumu pilnībā noārda, ar konkrētiem ķīmiskajiem elementiem,
-    Fiotovolitalizacija – piesārnojums tiek pārveidots un izdalīts, augs sevī piesārnojumu pārveido un evaporācijas rezultāta izdala jau krietni mazakā daudzumā,
-    Fitoekstrakcija – piesārņojums uzkrājas auga virszemes daļās,
-    Rizodegradācija – rizosfēra piesārņojumu pilnība noārda,
-    Fitostabilizācija – piesārņojums tiek imobilizets sakņu zonā,
-    Rizofiltrācija – piesārņojums uzkrājas sakņu sistēmā.

Ir vairākas augu grupas, piemēram, viengadīgie augi – hiperakumulatori, kuriem raksturīgs ir tas, ka auga dzīves cikls ir izdzīvojis pilnu veģetācijas periodu, ar mērķi radīt iespējami daudz pēcnācējus (sēklas, piemēram, saulkespuķe, kurai ir ļoti dziļa sakņu sistēma). Savukārt, ziemcietes, piemēram, platlapu vilkvālīte, sējas lucerna (ar ļoti dziļu sakņu sistēmu) vai ložņu smilga ir ļoti efektīvi augi.
Lielākā grupa ir koki un krūmi, kuriem ir daudz dziļāka sakņu sistēma un lielāka augu masa. Vispateicīgākie augi ir apses un dažādi kārkli, kuriem raksturīga ātraudzība. Svarīgi, ka attīrīšanas procesi notiek arī ziemā, jo koks turpina gatavoties nākamajam gadam, ziemā gan procesi ir palēnināti.


Skatoties kā var šo metodi izmantot un strādāt pilsētā, jāatzīmē trīs galvenie līmeņi:
-    Ekoloģiskā atjaunotne, kas veicinās pilsētu ekoloģisko atjaunotni, uzlabos urbānās ekosistēmas bioloģisko daudzveidību,
-    Ekonomiskā atjaunotne, kas paplašinās publiski izmantojamo pilsēttelpu esošās teritorijas robežās,
-    Sociālā atjaunotne, kas ilgtermiņā būtiski ietekmēs iedzīvotāju ekoloģisko apziņu, attieksmi.


Fitoremediācija ka pilsētas ekoloģiskās atjaunotnes instruments, tradicionālās sanācijas (finansiāli dārgas) metodes:
-    skalošana,
-    mazgāšana,
-    stabilizācija,
-    seperācija,
-    ķīmiskā apstrāde,
-    barjeru izveide, u.c.

Fitoremediācija, kā metode, pasaulē jau vairāk kā 15 gadus veiksmīgi tiek izmantota vēsturisko industriālo, lauksaimniecisko, mežsaimniecisko, militāro, degvielas uzpildes un glabāšanas piesārņoto vietu sanācijai.


Latvijas dabā sastopamās (t.sk. Ilgtermiņā adaptētas) augu sugas un augu sugas, kuras ir piemērotas pilsētas apstākļiem, t.sk., ievērtējot augu sezonalitāti (jāievērtē mūsu ģenētiskā atmiņa).


Daudzveidīgas augu sabiedrības degradētajās teritorijās pakāpeniski atjauno arī citu sugu dzīvotnes degradētajās teritorijās un kļūst par acīm redzamu faktoru pozitīvu pārmaiņu virzienā - pilsētas ekosistēmas uzlabošanā un bioloģiskās daudzveidības palielināšanā.

Kvalitatīva un  “zaļa” vide kā ārstniecības līdzeklis uzlabo sabiedrības garīgo un fizisko veselību, socializācijas spējas, paaugstina darbaspējas un arī darbojas kā sabiedrību izglītojoša platforma.


Pilsētu atmatu atjaunotne uz esošās infrastruktūras bāzes sniedz iespējas paplašināt tās teritorijas esošo robežu ietvaros, iegūstot papildus ekonomiskās attīstības telpas un palielinot pilsētas apstādījumu platības, kurām kā piesārņotām teritorijām nav citas izmantošanas formas.


Zaļās un zilās teritorijas tiek integrētas kopējā pilsētas zaļajā tīklojumā, nodrošinot to pieejamību no dzīves un darba vietas, palielinot to vērtību – ainavisko, biologisko, ekoloģisko, kultūrvēsturisko un dziedinošo.


Vienlaikus ir jāapzinās arī potenciālie riski/grūtības:
-    Fitoremediācijas metodes mazpazīstamība,
-    Pārliecināšana,
-    Starpdisciplināras, uz mērķi orientētas, komandas izveide,
-    Pilotprojekta investīcijas = ilgtermiņa augu un vides novērojumi jāparedz ekonomiskās efektivitātes pamatojumā un komunikācijā visos līmeņos, no politiskās gribas līdz iedzīvotājiem.

Domāt ekoloģiski – nozīmē domāt kompleksi, apzinoties, ka realitāte nav izsakāma vienskaitlī un apzinoties, ka praktiski nekad nav situācijas, kad kāds process pastāv pilnīgi neatkarīgi no citiem. Pasaule ir nepārtraukti un nenoteikti mainīga un fenomens izpaužas tajā, ka vienubrīd viens aspekts ir būtiskāks par otru, bet pēc mirkļa viss jau atkal ir kājām gaisā. Turklāt, fizisko vidi, par kuru tradicionāli mēs visvairāk rūpējamies un uztraucamies, veido tieši netveramie aspekti –procesi, funkcijas, emocijas. Redzamais reti, kad ir iegūstams vai sasniedzams. Tādējādi plānošana kļūst par neformālu konteksta tulkošanu un saprāta kopētām sekām.

Otrā tematiskā lekciju cikla programmu skatīt rakstā: Otrais tematisko lekciju cikls

Tēzes apkopoja
Meta izstrādes vadītāja
Dace Kalvāne

Drukāt

Pirmais lekciju cikls - tēzes

Integrated Planning and Partnership Model for Brownfield Regeneration | www.balticurbanlab.eu
Pirmais tematisko lekciju cikls
`Pilsētplānošanas  attīstības vīzijas un adaptācija jauniem attīstības virzieniem, mājokļu moduļu attīstības iespējas degradētā teritorijā`


Pirmais tematisko lekciju cikls "Pilsētplānošanas  attīstības vīzijas un adaptācija jauniem attīstības virzieniem, mājokļu moduļu attīstības iespējas degradētā teritorijā" notika š.g. 20. oktobrī, plkst. 10:00, Rīgas tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē (115./116. telpā).

1.kolekvija tēzes:


MŪKUSALAS TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJAS IZSTRĀDE,
STUDENTU KONKURSA NORISES TERMIŅI, MĒRĶIS, UZDEVUMI, SASNIEDZAMIE REZULTĀTI,
Mgr.arch. Dace Kalvāne/RTU AF/

D.Kalvāne informē par Pilotprojekta norisi laikā no 2017. gada 18. septembra līdz 2018. gada 18. februārim, akcentējot turpmako tematisko lekciju norises laiku – 2017. gada 10.11. RISEB telpās, 2017. gada 1.12. LU Dabaszinību fakultātē.


Mūkusalas teritorijas Konkursa mērķis ir pilnveidot pilsētvides plānošanu, izstrādājot un testējot jaunu plānošanas pieeju un sadarbības modeli degradētas teritorijas reģenerācijā, palīdzot pilsētai revitalizēt urbānās vidi, izveidojot ilgtspējīgu teritoriju ar kvalitatīvu dzīves un darba vidi, pamatojoties uz Pilotteritorijas detalizēto esošās situācijas analīzi (skat. „Mūkusalas pilotteritorijas esošās situācijas izpēte, Gala zinojums 04.08.2017.), normatīvajiem aktiem, stratēģijas un attīstības plānu.


Mūkusalas teritorijas Konkursa priekšmets ir degradētās pilsētvides attīstības koncepcijas izstrāde, kas raksturo teritorijas struktūru, izmantošanu, apbūves veidu, satiksmes plūsmas, zilās un zaļās struktūras, pilotteritorijas zīmolu/identitāti.


Mūkusalas teritorijas Darba uzdevums:
1.    Pilotteritorijas struktūras līdzšinējo procesu analīze.
2.    Pilotteritorijas attīstības koncepcijas pamatojums:
-    Izstrādes metodoloģija,
-    Izstrādes process un ta atspoguļojums,
-    Attīstības prieksnoteikumi un iespējas.
3.    Mūkusalas Pilotteritorijas attīstības koncepcija”
-    Telpiskās attīstības vīzijas tekstuala daļa,
-    Teritorijas attīstības koncepcijas grafiskā daļa.
4.    Principialais rīcības plans attīstības koncepcijas īstenošanai.

Mūkusalas teritorijas attīstības koncepcijas izstrādes darba rezultāts:


Grafiskā daļa uz A1 planšetēm (max 6-7 gab), t.sk.:
-    Konceptualais savietotais ģenplāns mērogā 1 : 2000,
-    Telpiskās attīstības vīzijas vizualizācijas;
Teritorijas attīstības priekšlikuma makets mēroga 1 : 1000;


Pilotteritorijas attīstības koncepcijas skaidrojošais apraksts”
-    Funckionalā zonējuma raksturojums,
-    Teritorijas zīmols,
-    Telpiskās/arhitektoniskās attīstības vīzija,
-    Publiskās ārtelpas labiekārtojums,
-    Ilgtsapējības pasakumi,
-    Innovitāte;
Videomateriāls par attīstības koncepcijas izstrādes procesu.


NĀKOTNES UNIVERSITĀTES, PAGĀTNES PILSĒTAS
Dr.arch. Ilze Paklone /RISEB/


Ilze Paklone informē, ka augstskolu funkcijas vairs neaprobežojas tikai ar zināšanu radīšanu, izpēti un pedagoģisko procesu, tās ir kļuvušas par zināšanu tīkla struktūras daļu, kurā sazarojas pētniecība, izglītība, uzņēmējdarbība, reģionālā attīstība, sadarbība un inovācijas. Lai gūtu konkurētspējīgus panākumus starptautiskajos augstskolu reitingos, Latvijā diskusija par nepieciešamajām izglītības reformām ietver arī ideju par nepieciešamību konsolidēt lielākās augstskolas – LU, RTU un RSU. Šādām politiskajām reformām ir teritoriālas sekas, kas ietekmē ne tikai pašu augstskolu novietnes pilsētā, bet arī apkārtesošās teritorijas, to fizisko un sociālo infrastruktūru. Teritoriāli šīs reformas nozīmē mijiedarbību ar esošo pilsētu, piesaistot un atverot augstskolu un tās teritoriju sabiedrībai un pilsētai.


Dažādas pieejas sinerģijai starp augstskolu un pilsētu ir rezultējušās dažādos saikņu modeļos starp izglītības institūcijām un pilsētvidi – dažas augstskolas sevi integrē esošajā pilsētā, dažas savukārt rada universitātes novietni kā urbānas vides prototipu.


Mūkusalas teritorija – potenciāla pilsētas teritorija perspektīvajai infrastruktūras attīstībai, t.sk., mājokļu revitalizācijas jautājumā.



PILSĒTAS TERITORIJAS REĢENERĀCIJAS PIEEJAS
Asoc.prof. Pēteris Šķinķis /LU/


P.Šķiņķis atzīmē, ka viens no risinājumiem pilsētu attīstības veicināšanā ir pilsētu reģenerācija, kas ietekmē svarīgākos pilsētas attīstības elementus konkrēta vietā un konkrēta laikā (R.Sykes, 2000.).

Kā P.Šķinķis definē reģenerāciju:
- Konkrētas pilsētas teritorijas vides, ekonomikas, sociālās jomas, kultūras un konkurētspējas uzlabošana, kas nav iespējama bez vietējās pašvaldības atbalsta (Nolan, Smith, 2010).
- Visaptveroša, integrēta vīzija un rīcības, kuru mērķis ir pilsētas problēmu atrisināšana un ilglaicīgu uzlabojumu
radīšana ekonomiskajā, fiziskajā, sociālajā un vides jomā (Roberts, Sykes, 2000).

Urbānajai reģenerācijai ir:
- jābūt balstītai uz attiecīgās urbānās telpas analīzi
- jāiekļauj un jāadaptē fiziskais audums, sociālās struktūras, ekonomiskais pamats un vides aspekts,
- jārada visaptveroša un sabalansēta stratēģija problemātikas risināšanai, kas sevī iekļauj ilgtspējīgas attīstības principus un mērķus,
- iespējami optimāli jāizmanto esošie dabas, ekonomikas, cilvēku, un citi resursi,
- jānodrošina maksimāla ieinteresēto pušu (stakeholders) iesaistīšanās visā reģenerācijas procesā,
- progresa un rezultātu monitorings, uzraugot izmaiņas vidē un iekšējas / ārējas ietekmes, kā arī mainot un papildinot reģenerācijas programmu procesa gaitā atbilstoši nepieciešamībai.

Ŗeģenerācijas plāna/programmas kritēriji:
-    Urbānais audums un tā saglabāšana,
-    Līdzsvarošana,
-    Izglītošana, līdzdalība un komunikācija.

Reģenerācijas programmēšanas mērķi un prioritārie uzdevumi:
-    aktivitātes,
-    aktivitāšu areāli un virzieni,
-    risināmie jautājumi / problēmas,
-    rīcības,
-    vēlamie rezultāti,
-    iespējamie ierobežojumi,
-    galvenie steikholderi,
-    resursi.

Regenerācijas plana/programmas īstenošana:
-    Iedzīvotāju / steikholderu līdzdalība,
-    Vietējo vajadzību un vērtību noskaidrošana,
-    Zināšanu tālāk nodošanas ceļu noteikšana ilglaikā (nākošajai paaudzei),
-    Iespēju veidošana privātīpašniekiem,
-    Kultūras un komercijas līdzsvarošana.

Reģenerācijas pieejas:
-    Mājokļu virzība,
-    Sociālās daudzveidības virzība,
-    Radošuma virzība,
-    Konkurētspēja, u.c.


MĀJOKĻU ATTĪSTĪBA RĪGAS VĒSTURISKAJĀ CENTRĀ UN TĀ AIZSARDZĪBAS TERITORIJĀ
Prof., Dr.arch. Sandra Treija /RTU AF/


Sandra Treija iepazīstina klātesošos ar statistikas datiem mājokļu jomā Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības teritorijā, atzīmējot, ka par mājokļu jautājumu ir jādomā kompleksi.

Analizējot mājokļu situāciju Rīgā, viens no būtiskiem aspektiem ir sarūkošais iedzīvotāju skaits:
Iedzīvotaju skaita sarukšana laika periodā no 1989 līdz 2011
• Vidēji Rīgā – 28%
• Vidēji RVC/AZ – 46%
• Vecpilsētas apkaimē - 74 %
• Centra apkaimē - 63 %
• Skanstē +67%

Galvenie cēloņi, kas ietekmē iedzīvotāju skaita sarukšanu:
-    Ekonomiska lejupslīde un darba iespēju orientēta migrācija
-    Pilsētu izplūšana un izmaiņas urbānajā sistēmā,
-    Demogrāfiskās izmaiņas (novecojošā sabiedrība).

Galvenie rezultāti – neaizņemtie dzīvokļi 2011:
-    Vidēji Rīgā – 17%
-    Vidēji RVC/AZ – 26%
-    Vecpilsētas apkaimē - 47 %
-    Centra apkaimē - 30 %.

S.Treija atzīmē, ka laikā no 2006. gada līdz 2014. gadam Rīgā realizēti aptuveni 2000 jauni dzīvokļi, pie tam Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā pašvaldības dzīvokļi nav, neraugoties uz to, ka pašvaldības loma mājokļu nodrošinājumam ir ļoti nozīmīga. Lai optimizētu mājokļu jautajumu pilsētas centrā, tad katra dzīvojamo ēku kompleksā vismaz 15% būtu jābūt pašvaldības dzīvokļiem.


TENDENCES UN PROBLĒMAS
-    Novecojis, energoneefektīvs un salīdzinoši izmaksās dārgs mājokļu fonds, kura atjaunošanai trūkst pašvaldības un privāto līdzekļu. Līdzekļu trūkums ir arī iemesls kādēļ netiek ieviests universālais dizains daudzdzīvokļu mājās;
-    Pārskata periodā RVC un tā AZ uzbūvēti no jauna apmēram 2000 dzīvokļu, no kuriem lielākā daļa pieder ekskluzīvu (dārgu) dzīvokļu grupai. Šie īpašumi nav piemēroti vietējiem pircējiem, īpaši ģimenēm ar bērniem un jaunatnei;
-    Trūkst pašvaldības dzīvojamā fonda, bet Rīgas pašvaldība lielāko palīdzības daļu novirza denacionalizēto māju īrnieku atbalstam.

Pirmā tematiskā lekciju cikla programmu skatīt rakstā: Pirmais tematisko lekciju cikls

Tēzes apkopoja
Meta izstrādes vadītāja
Dace Kalvāne

Drukāt

Trešais tematisko lekciju cikls

 

Notiks trešais tematisko lekciju cikls “TERITORIJAS MĀRKETINGS” notiks š.g. 1. decembrī, plkst. 10:00, LU DAC - Latvijas Universitātē, Dabas mājā
(3.stāvā 324/325. telpā).

Laipni lūdzam Jūs piedalīties šajā lekciju ciklā, rosinot Jūs izteikt savu viedokli, kontaktējoties ar augstskolu studentiem un mācībspēkiem!

 

Free Joomla Lightbox Gallery

Drukāt

Otrais tematisko lekciju cikls

Notiks otrais tematisko lekciju cikls “ILGTSPĒJĪGA UN INNOVATĪVA PILSĒTVIDES ATTĪSTĪBA” notiks š.g. 10. novembrī, plkst. 10:00, RISEBA ARHITEKTŪRAS UN MEDIJU CENTRĀ H2O 6 (3.stāvā 303. telpā).

Laipni lūdzam Jūs piedalīties šajā un turpmākajos lekciju ciklos (atsevišķi uzaicinājumi sekos), rosinot Jūs izteikt savu viedokli, kontaktējoties ar augstskolu studentiem un mācībspēkiem!

Free Joomla Lightbox Gallery

Drukāt

Offers and bonuses by SkyBet at BettingY com